Vides eksperte spriež, kādu pienesumu Latvijai varētu sniegt “Progresīvo” nonākšana valdībā

Vienlaikus viņa atzina, ka arī tad, ja koalīciju veidos tikai “Jaunā vienotība” (JV), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Nacionālā apvienība” (NA), Latvija turpinās sākto kursu pārejā uz atjaunīgajiem energoresursiem un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu, jo to virza vēlme iegūt neatkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Tomēr tikai trīs politisko spēku – JV, AS un NA – koalīcijas gadījumā varētu apstāties progress Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā, uzsvēra vides eksperte.

Lai arī AS sastāvā ir politiķi no Latvijas Zaļās partijas, šī partija tikai savā nosaukumā ir zaļa, sacīja Vitajevska-Baltvilka.

Lūgta vērtēt koalīcijas sarunās izskanējušo priekšlikumu veidot jaunu ministriju, uz kuru tiktu pārcelta atbildība par enerģētikas un vides aizsardzības jomām no Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), “Zaļā barometra” koordinatore atzina, ka konceptuāli šāds solis ir vērtējams kā pozitīvs. Ja jaunajā ministrijā būtu apvienoti departamenti no EM un VARAM, tad tai būtu vieglāk risināt konfliktu, kas veidojas starp klimatneitralitātes un dabas aizsardzības mērķiem, jo ministrija gluži vienkārši būtu spiesta rast kompromisu.

Vienlaikus viņa atzina, ka tas, cik veiksmīgi darbotos jaunā ministrija, būtu atkarīgs no patiesajiem tās izveidošanas motīviem, darba plāna un līderības. “Vai tur vienkārši jāatrod vieta “Progresīvajiem”, vai arī tiešām potenciālais valdības vadītājs ir atradis iespēju, kā visu zaļā kursa tematiku un problemātiku akcentēt un prioritizēt? Tad, ja šis ir skaidrs signāls no viņa [valdības vadītāja], ka šis jautājums ir aktuāls un vienlīdz prioritārs citiem, tad jā, to mēs varam vērtēt pozitīvi,” ieceri veidot jaunu ministriju komentēja Vitajevska-Baltvilka.

Viņa gan atgādināja, ka visi vides un klimata mērķi ir horizontāli – nav tā, ka ar vienas ministrijas izveidošanu visas problēmas tiks atrisinātas, jo ir jāiesaistās visām nozarēm.

Kā ziņots, pēc 14.Saeimas vēlēšanām neoficiālās koalīcijas veidošanas sarunas iestrēgušas jautājumā par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV uzskata, ka koalīcijā jābūt četriem politiskajiem spēkiem – JV, AS, NA un arī “Progresīvajiem”, turpretim AS un NA “Progresīvos” koalīcijā redzēt nevēlas. Ar “Progresīvajiem” koalīcijai būtu 64 balsis Saeimā, bet bez – 54.

Koalīcijas veidošanas sarunās izskanējusi ideja veidot jaunu ministriju, uz kuru tiktu pārcelta atbildība par enerģētikas un vides aizsardzības jomām no EM un VARAM. Jaunajā ministrijā no EM tiktu pārņemti par enerģētiku atbildīgie departamenti un no VARAM ar vidi un klimatu saistītie departamenti, iepriekš skaidroja JV premjera amata kandidāts, pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Līdz ar to vienīgais jaunais amata postenis, kas tiktu izveidots, būtu ministra amats, jo pārējais, jau esošais “aparāts” tikai tiktu pārdalīts.