Politologs: Šaubos, ka jaunā valdība būs ilglaicīga

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, šaubās, ka jaunā valdība būs ilglaicīga.

“Es prognozēju, ka valdība izveidosies, bet, vai tā būs ilglaicīga, es šaubos. Man liekas, ka iepriekšējā Kariņa valdība pastāvēja tik ilgi nevis tāpēc, ka tā bija veiksmīga, bet tāpēc, ka nebija citu variantu,” Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica Rozenvalds.

Rozenvalds arī norādīja, ka pašlaik, turpinoties cīņai par amatiem, no deklarācijas projekta zūdot daudzas lietas, kas “Vienotībai” bija svarīgas, piemēram, jautājumi, kas saistoties ar sabiedrības vienotību.

Ir cerības, ka valdība būs līdz Ziemassvētkiem, citādi kļūst nepieklājīgi, piebilda Rozenvalds.

Vēstīts, ka aizvadītajā nedēļas nogalē turpinājās valdības deklarācijas veidošanas darba grupu sarunu “otrais aplis”, politiķiem diskutējot par tiem punktiem, kas iepriekš dokumenta projektā bija palikuši neapspriesti.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais plānotā Ministru kabineta deklarācijas melnraksts, dokumentā plānots norādīt, ka Latvija sastopas ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura ir izraisījusi inflācijas un enerģētikas krīzi visā pasaulē.

“Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu, mums ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz mūsu iedzīvotājiem drošību un labklājību. Pēdējo gadu laikā īstenotas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, kas ir ielikušas nozīmīgus pamatus nākotnes attīstībai,” iezīmēts dokumenta melnrakstā.

Ieviešot uzsāktās reformas un īstenojot jaunas pārmaiņas, topošā valdība plāno turpināt koncentrēties uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu. “Latvijā aug to uzņēmumu skaits, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces, aug iedzīvotāju vidējā alga, aug mūsu augstskolu starptautiskie reitingi. Tās ir tendences mūsu tautsaimniecībā, kas ir jānostiprina,” atzīmēts deklarācijas melnrakstā.

Lai nostiprinātu tautsaimniecības izaugsmi, jāīsteno plaša ekonomikas transformācija, mērķēti pārorientējot valsts pārvaldes darbu piecās savstarpēji cieši saistītās jomās – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.