Pirmsvēlēšanu ierobežojumu vēsture: rūpes par vēlētāju un Levita bažas par partiju karteli

Šīs vasaras norises rāda, ka Saeimas vēlēšanu likumā ieviestie ierobežojumi partijām nav būtisks šķērslis radošiem prātiem. Izmaiņas likumā stājās spēkā pirms sešiem gadiem, un to mērķis bija padarīt Latvijas partiju sistēmu nobriedušāku – ar vecākām un lielākām partijām. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”atgādina, ka ieceri kā nedemokrātisku savulaik kritizējis arī tagadējais Valsts prezidents Egils Levits. Taču eksperts, kas izmaiņas ieteica, uzskata: bažas par partiju karteli neesot īstenojušās.

Iecere ieviest ierobežojumus partijām, kas vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, parlamenta dienaskārtība nonāca neilgi pēc 12.Saeimas vēlēšanām – 2014.gada novembrī. Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei tobrīd bija pabeigusi ziņojumu ar priekšlikumiem politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Eksperti secināja, ka viena no pazīmēm, kas apliecina politiskas partijas spēju pildīt tas funkcijas, ir tās biedru skaits. Tāpēc partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas velēšanās, biedru skaitam ir jābūt vismaz 500.

Tāpat eksperti nosprieda, ka prasība ļaut vēlēšanās piedalīties partijām, kuras dibinātas vismaz gadu iepriekš, varētu padarīt politisko procesu vieglāk prognozējamu un garantēt vēlētajiem iespējas ilgāku laiku iepazīt jaundibinātās partijas.

Attiecīgos vēlēšanu likuma grozījumus Saeimā iesniedza “Vienotības”, Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības deputāti. Grozījumu anotācijā tika ierakstīts, ka izmaiņas paaugstinās politisko partiju, kas dibinātas ar mērķi piedalīties Saeimas vēlēšanās, leģitimitāti.

Ekspertu grupas dalībnieks, politologs Valts Kalniņš stāsta, ka izmaiņu pamatā bijusi atziņa – Latvijā partijas ir mazas un pārsvarā ļoti stipri atrautas no plašākas sabiedrības. “Ieteikuma mērķis bija mēģināt ar šādu līdzekli kaut vai mazliet to saikni caur cilvēku dalību partijās kā biedriem pastiprināt un arī paplašināt iespējas cilvēkiem ilgāku laiku pirms vēlēšanām iepazīt politiskās partijas, lai būtu mazliet grūtāk tādas pilnvērtīgas politiskās partijas vietā radīt tādu īslaicīgu vairāk vai mazāk uz sabiedriskajām attiecībām balstītu ātru projektu, ar kura palīdzību tad uz kādu vienu termiņu tiek ievēlēti Saeimā,” pamatojumu atminas Kalniņš.

Tomēr gan politiskajās, gan akadēmiskajās aprindās par ieceri ierobežot Saeimas vēlēšanās startējošās partijas izskanēja arī kritika. Piemēram, tagadējais Valsts prezidents, bet toreiz Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits LTV raidījumā “Tieša runa” to pauda 2016.gada februārī – nedēļu pirms likuma pieņemšanas Saeimā. “Pašreizējā sistēma nerada kvalitatīvu politiku, un jaunā sistēma radīs vēl sliktāku politiku, jo stagnācija tiks tikai pastiprināta. Partiju kartelis nostiprināsies,” klāstīja Levits.

12.Saeima ar tolaik valdošās koalīcijas – “zaļzemnieku”, “Vienotības” un “nacionāļu” – deputātu balsīm izmaiņas vēlēšanu likumā tomēr pieņēma. Uzreiz pēc balsojuma grozījumu izsludināšanas gadījumā tos apstrīdēt Satversmes tiesā no tribīnes apsolīja opozīcijā esošās “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Ringolds Balodis. Viņš savā runā piesauca arī Levita paustos argumentus un pauda pārliecību, ka “šie likuma grozījumi nevar izturēt tiesas pārbaudi, jo to mērķis ir stiprināt partijas un tas ir pretrunā ar demokrātijas pamatprincipu, ka jābūt politiski atšķirīgiem piedāvājumiem konkurences nodrošināšanai”.

Balodis, kurš kopš tā laika paguva nomainīt dažas partijas, bet tagad pārstāv “Latvija pirmajā vietā”, nu “de facto” skaidro, ka Satversmes tiesā tomēr nevērsās, jo nevienam neesot bijis intereses pieslēgties, bet viņam vienam pašam nebija tam jaudas.

Valts Kalniņš gan neuzskata, ka bažas par partiju karteli vai demokrātijas apdraudējumu būtu īstenojušās: “Uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām bija visai daudz dažādu jaunu piedāvājumu, arī tagad tādi ir. Man liekas, tur būtu ļoti dīvaini runāt par kaut kāda karteļa veidošanos. Ja mēs runājam par politisko konkurenci, kas, protams, ir ļoti svarīga – es domāju, ka tādas ļoti mazas, īslaicīgas cilvēku grupas, kas izveido kaut kādu formālu partiju un tad to sauc par tādu politisko piedāvājumu… Es domāju, ar tik vājas kvalitātes konkurenci diez vai Latvijas demokrātiju sevišķi var uzlabot.”

Jāpiebilst, ka ekspertu piedāvājumu 12.Saeima pat mīkstināja, jo, piemēram, sākotnējie priekšlikumi paredzēja, ka, vēlēšanās startējot partiju apvienībai, 500 biedru skaits būtu jāsasniedz katrai no tās dalībniecēm. Šobrīd šo slieksni apvienības drīkst sasniegt, saskaitot tajās ietilpstošo partiju biedrus. Arī priekšlikums ļaut partijām iesniegt Saeimas kandidātu sarakstus tikai tajos vēlēšanu apgabalos, kuros darbojas to struktūrvienības, likumos nav iestrādāts.