Partija “Progresīvie” izsūtījusi “Nacionālās apvienības” pārstāvjiem oficiālu ielūgumu uz tikšanos

Potenciālā koalīcijas partija “Progresīvie”, lai noskaidrotu, vai partiju starpā ir iespēja sastrādāties parlamentā, “Nacionālās apvienības” (NA) pārstāvjiem ir izsūtījusi oficiālu ielūgumu uz tikšanos pirmdien, sarunā ar aģentūru LETA atklāja “Progresīvo” līderis Kaspars Briškens.

Partijas līderis uzsvēra, ka sarunas laikā “Progresīvie” cer īpaši pievērsties un arī uzdot NA “asus” jautājumus par tiesiskumu un labu pārvaldību. “Mēs redzam, ka arī NA pārvaldītajos resoros ir būtiskas novirzes no labas pārvaldības,” sacīja Briškens. Tas esot attiecināms uz amatpersonu iecelšanu AS “Latvijas valsts meži”, uz elektrouzlādes tīkla iepirkumu Zemkopības ministrijā, kā arī uz jautājumu, vai par ministriem būtu jāvirza personas, kuras apzināti ir izvairījušās no vēlētāju vērtējuma.

Tāpat sociālo mediju vidē no NA puses esot ļoti asi uzbrukumi sabiedrisko mediju virzienā, kas “Progresīvajiem” esot absolūti nepieņemami, īpaši, ja to dara politiķi un viņu atbalstītāji, sacīja Briškens, pamatojot, ka tas graujot demokrātiju, jo tiekot apšaubīta žurnālistu autonomija un neatkarība.

“Progresīvie” ir iecerējuši runāt arī par tiesu neatkarību un Satversmes tiesas lēmumu izpildi, tai skaitā arī par Civilās savienības likumu, kas partijai esot svarīgs.

Šādu jautājumu izrunāšana partijai ir svarīga, lai nonāktu līdz lēmumam, vai tā vēlas būt koalīcijai, skaidroja “Progresīvo” pārstāvis. Pēc viņa teiktā, partija neplāno atkāpties no būtiskajām ideoloģiskajām atšķirībām un piekāpties saturiskos jautājumos, tikai, lai būtu koalīcijā. Partijai esot savas “sarkanās līnijas”, un tiesiskums, laba pārvaldība, kas, kā atzīmēja Briškens, nesot ideoloģiski jautājumi, noteikti esot to starpā. “Ja mēs nedzirdēsim pārliecinošu vēstījumu no partneriem, ka būs pilnīga nulles tolerance pret jebkāda veida korupciju, tad arī mēs šādā koalīcijā nebūsim gatavai strādāt,” sacīja partijas līderis.

Vaicāts, vai vēlme darboties koalīcijā būs atkarīga arī no potenciālo koalīcijas partneru spējas sadarboties arī Civilās savienības likuma jautājumā, Briškens sacīja, ka, apzinoties jaunās Saeimas sastāvu, ir virkne jautājumu, kas, līdzīgi kā iepriekšējās valdībās, ir atrunājami koalīcijas līgumā, saglabājot partiju viedokļa autonomiju. Viņš pieļāva, ka tas būtu attiecināms arī uz Stambulas konvenciju, vienlaikus paužot arī cerību, ka to paspēs ratificēt vēl 13.Saeima.

Taču Civilās savienības likuma kontekstā “tā nav vienkārši ideoloģiska izvēle”, pauda partijas pārstāvis. “Skaidrs, ka mums visas ģimenes ir vienlīdzīgas un mēs par to cīnīsimies, bet šeit ir arī tiesiskuma jautājums – tiesas lēmuma izpildes jautājums,” sacīja Briškens, atzīmējot, ka noteikti to apspriedīs ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Partija uzstāšot, lai gadījumā, ja tā darbojas valdībā, koalīcijas līgumā, saglabātos autonomas lemšanas iespēja jautājumos par cilvēktiesībām, sociālo nevienlīdzību un citiem polarizējošiem jautājumiem, apgalvoja politiķis.

Tāpat “Progresīvie” ar NA cer pārrunāt jautājumus, par kuriem iepriekš ir diskutējuši arī ar “Jaunās vienotības” (JV) pārstāvjiem. Tas ietver jautājumus par ekonomisko attīstību, energoneatkarību, drošību, izglītību, investīciju bloku, krīzes pārvarēšanu un citus, pauda Briškens.

Briškens pauda cerību, ka potenciālais sadarbības partneris atsauksies uz aicinājumu.

Vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien, 17.oktobrī atkārtoti tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai informētu viņu par līdzšinējo valdības veidošanas sarunu kopsavilkumu un analīzi.