Kažoka: “Jaunajai vienotībai” būs grūtības “diktēt noteikumus” attiecībā uz valdības darbu un tās prioritātēm

Ja tā spriedze, kas starp politiskajiem spēkiem “Apvienotais saraksts” un “Jaunā vienotība” bija novērojama koalīcijas veidošanas sākumā, saasināsies, tad valdība nākamo četru gadu laikā varētu nomainīties ne vienu reizi vien, aģentūrai LETA pauda “Providus” vadošā pētniece un direktore Iveta Kažoka.

AS ir nodemonstrējuši savu spēku, parādot, ka tā ir gatava “sabloķēties” ar Nacionālo apvienību (NA) un principā diktēt JV, kā rīkoties, atzīmēja Kažoka. Turklāt JV jau ir bijusi neveiksmīga pieredze, atrodoties līdzīgā situācijā, norādīja pētniece, pieminot 2010.gada koalīciju ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Pēc viņas teiktā, neskatoties uz JV skaitlisko pārsvaru un Ministru prezidenta amatu, toni valdībā noteica ZZS, un tas beidzās ar ārkārtas vēlēšanām.

JV būs diezgan grūti iziet no pozīcijas, kurā tā sevi ir ielikusi, proti, tai būs grūtības “diktēt noteikumus” attiecībā uz valdības darbu un tās prioritātēm, uzskata Kažoka. Taču, ja politiskais spēks to spēs, manevrējot starp NA un AS interesēm, tad valdība viņas ieskatā būšot diezgan stabila.

Tāpat JV esot opozīcijā ieguvusi valdības darba kritiķi – “Progresīvos”, kas uzrunā arī JV vēlētājus. Kopumā politiskais spēks savas pozīcijas jaunajā koalīcijā ir padarījis diezgan vājas, par spīti tam, ka tas formāli šo koalīciju vadīs, uzskata Kažoka.

Tādēļ pētniece nesaredz, kādu apsvērumu pēc JV ir izvēlējusies trīs partiju koalīcijas modeli. AS un NA no viņu interešu skatupunkta šajā situācijā esot ieguvēji.

“Providus” direktores ieskatā, JV sadarbības piedāvājums “Progresīvajiem” nav uztverams nopietni, jo tas faktiski nozīmētu, ka JV uztver “Progresīvos” kā vienu no JV veidojošajām partijām. JV uzņemtos politisko atbildību par “Progresīvo” darbu un padarītu viņus līdzatbildīgus par valdības darba kvalitāti, taču pie koalīcijas sarunu galda nelaistu – Kažokas ieskatā, tas ir piedāvājums, kuru nebūtu gatava pieņemt neviena partija, kas vēlas ilgtermiņā saglabāt savu identitāti.

Pētniece pieļāva, ka JV, virzot piedāvājumu “Progresīvajiem”, ir zinājusi, ka to pieņemt būtu politiski neloģiski.

Kažoka uzskata, ka “Progresīvie” šajā situācijā nav “zaudētāji”, jo ir jauna partija Saeimā ar, viņasprāt, lielu potenciālu attiecībā uz vēlētāju skaitu pieaugumu nākamajās vēlēšanās. “Progresīvie” no opozīcijas varēšot kritizēt valdības darbu, iesakot tai, kā strādāt labāk.

“Progresīvo” lielākais uzdevums nākamo četru gadu laikā būs skaidrāka sevis pozicionēšana, parādot, kas ir tā jaunā tipa politika, ko viņi piedāvā, atzīmēja Kažoka. Viņa arī pieļāva, ka daļu no partijas idejām ar laiku varētu pārņemt arī valdība.

Kā ziņots, pašlaik iezīmējies, ka koalīciju varētu veidot JV, AS un NA.

Pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka vislabākā valstij būtu bijusi četru partiju koalīcija, jo tas nozīmētu, ka neviens politiskais spēks nevarētu justies tik ērti, lai “panāktu savu” bez diskusijas, un četri partneri būtu spiesti vienoties par valstij labāko risinājumu.

Taču, zinot, ka tas nav iespējams AS un NA iebildumu dēļ, JV piedāvāja variantu, kurā “Progresīvie” nebūtu koalīcijā, tomēr tiktu pie viena ministra amata.

Taču “Progresīvie” nolēmuši nepiekrist JV piedāvājumam un valdībā neieņemt “jaunākā brāļa” lomu, tādēļ strādās 14.Saeimas opozīcijā.