Karš Ukrainā. Jaunākā informācija 12. oktobrī

Teksta tiešraide – īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 12. oktobrī. Ukraina jau septiņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

16:59. Ukrainas Gaisa spēki pirmdien 18 minūšu laikā notriekuši četrus krievu helikopterus, ziņo Gaisa spēku preses dienests. Ukraiņu zenītraķešu vienības karadarbības dienvidu zonā laikā no plkst.8:40 līdz plkst.8:58 notrieca četrus helikopterus, kas sniedza atbalstu krievu sauszemes spēkiem. Domājams, ka visi iznīcinātie lidaparāti bija Krievijas armijas bruņojumā esošie uzbrukuma helikopteri “K-52”, teikts Gaisa spēku paziņojumā. Saskaņā ar sākotnējo informāciju viens no helikopteriem nogāzies ukraiņu kontrolētajā teritorijā, bet pārējie – aiz frontes līnijas. Ukraiņi apšaudījuši vēl divus helikopterus, un iespējams, ka arī tie tikuši sašauti.

16:20. Lietuvai būtu jāpagarina aizliegums iebraukt Krievijas tūristiem, kas ir spēkā līdz decembra vidum, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. “Manuprāt, tā būtu jādara,” sacīja Nausēda, atbildot uz ziņu aģentūras BNS jautājumu, vai aizliegums būtu jāpagarina. Aizliegumu Krievijas pilsoņiem iebraukt Lietuvā nebūtisku iemeslu dēļ paredz saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Lietuvas pierobežā noteiktā ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 16.decembrim.

15:34. Uz Dienvidkoreju trijās jahtās atbēguši vairāk nekā 20 Krievijas pilsoņi, glābjoties no mobilizācijas savā dzimtenē, vēsta Dienvidkorejas preses. Atbēgušie ir 20-30 gadus veci vīrieši. Atļauja ieceļot valstī dota tikai diviem. Attiecībā par pārējiem migrācijas dienesti atzinuši, ka viņu vizītes mērķis Dienvidkorejā ir neskaidrs.

14:51. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā atbilstoši Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendācijām uzturēšanās Latvijā ir liegta 209 riska personām, aģentūru LETA informēja dienests. VDD pastiprinātu uzmanību pievērš ne tikai Krievijas valstspiederīgajiem, bet arī tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas pilsoņiem un citiem ārvalstniekiem, kas ir saistīti ar Krieviju.

14.10. Krievijā, kur karotāji algotņu formējumam “Vagner” jau vairākus mēnešus tikuši vervēti ieslodzījuma vietās, tagad regulārajai armijai karavīrus cietumos sākusi vervēt arī Aizsardzības ministrija.Armijas pārstāvji jau apmeklējuši cietumus Rjazaņas apgabalā un Stavropoles novadā, vēsta izdevums. Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzticības personas Jevgēņija Prigožina finansētais algotņu formējums “Vagner” cietumniekus karam Ukrainā vervē jau kopš vasaras. Sociālajos medijos publicēts video, kurā redzams, kā Prigožins uzrunā cietumniekus, solot, ka viņi tiks atbrīvoti no cietuma, ja apņemsies kā algotņi karot Ukrainā sešus mēnešus. Kā vēsta “Važnije istorii”, regulārās armijas ģenerāļi arī solījuši cietumniekiem, ka viņi tiks atbrīvoti pēc operācijas.

12.56. Irānas droni, ko Krievija izmanto operācijās pret Ukrainu, nav attaisnojuši uz tiem liktās cerības, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta trešdien publiskotajā atskaitē. Krievija sāka izmantot Irānas dronus vismaz kopš augusta. Pamatā tie ir droni kamikadzes “Shahed-136”.

Krievija likusi darbā šī modeļa dronus arī pirmdien veiktajos plašajos gaisa triecienos.Kā iepriekš ziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs, Krievija palaidusi 86 dronus “Shahed-136”, un aptuveni 36 no tiem iznīcināti gaisā.

12.31. “Circle K” starptautiskās kampaņas noslēgumā ziedo vairāk nekā 2 838 000 eiro Ukrainas atbalstam.

12.09. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 63 380 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 270 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2505 tankus, 5181 bruņutransportieri, 1507 lielgabalus, 355 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 182 zenītartilērijas iekārtas, 268 lidmašīnas, 235 helikopterus, 1129 bezpilota lidaparātus, 315 spārnotās raķetes, 3927 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 136 specializētās tehnikas vienības.

11.45. Krievijas režīms pēc Kerčas tilta saspridzināšanas zaudējis ilūzijas par mieru un stabilitāti okupētajā Krimā un jau veic slepenu aptauju par to, kā pilsoņi izturēsies pret pussalas zaudēšanu un vai ir gatavi to aizstāvēt, vēsta Ukrainas tīmekļa vietne “Nacionālās pretošanās centrs” (“Sprotyv”), ko izveidojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.

11.22. Krievijas Federālais Drošības dienests (FSB) trešdien paziņoja, ka izmeklēšanas ietvaros par sestdien notikušo eksploziju uz Krimas tilta aizturēti astoņi cilvēki. “Šobrīd krimināllietas ietvaros aizturēti pieci Krievijas, trīs Ukrainas un Armēnijas pilsoņi, kuri piedalījās nozieguma sagatavošanā,” paziņoja FSB.

FSB pavēstīja, ka kopā ar Izmeklēšanas komiteju noskaidrots, ka uzbrukuma “organizators bija Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, tās vadītājs Kirils Budanovs, darbinieki un aģenti”.

10.46. Latvija turpina palīdzēt Ukrainai karā ar Krieviju, ierindojoties pirmajā vietā starp valstīm, kuras ziedojušas visvairāk attiecībā pret savas valsts IKP, “Twitter” paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Latvija kopš šī gada 24.janvāra līdz 3.oktobrim Ukrainai ir ziedojusi 0,9% no valsts IKP. Otrajā vietā ar 0,8% no IKP ierindojas Igaunija, bet trešo vietu aktīvāko ziedotāju vidū ir Polija ar 0,5% no valsts IKP.

10.32. Krievija izved munīciju un citus materiālus no noliktavām Baltkrievijā, un šādas darbības neatbilst priekšstatiem par apstākļu radīšanu jaunam uzbrukumam Ukrainai no ziemeļiem, secinājuši ASV Kara studiju institūta analītiķi.

10.08. Kanāda nosūtīs uz Poliju 40 instruktorus, kas piedalīsies Ukrainas karavīru apmācībās, pavēstīja Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda.

Šīs apmācības notiks līdzās Ukrainas jauniesaukto sagatavošanai Lielbritānijā, kā arī ukraiņu personāla apmācīšanai Ukrainai uzdāvināto haubiču M777 izmantošanā, piebilda Ananda.

09.16. Krievijas spēki naktī raidījuši vairāk nekā 100 šāviņu uz Ņikopoles pilsētu, kas atrodas pāri Dņepras upei pretī Zaporižjas atomelektrostacijai (AES), ievainojot trīs cilvēkus, paziņojis Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas priekšsēdētājs Valentīns Rezņičenko.

Ienaidnieks septiņas reizes apšaudīja pilsētu ar reaktīvajiem mīnmetējiem “Grad” un smago artilēriju.

08.06. Baltkrievijas militāri rūpnieciskais komplekss jau ir iesaistīts karadarbības laikā bojātās Krievijas tehnikas remontā, trešdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

“Lukašenko paziņojis par Baltkrievijas gatavību palīdzēt Krievijas Federācijai karā pret Ukrainu. Baltkrievijas militāri industriālais komplekss jau ir iesaistīts karadarbības laikā bojātās Krievijas tehnikas remontā. Turklāt noņemta no glabāšanas un nosūtīta uz Belgorodas apgabalu pirmā tanku partija – 20 T-72,” teikts ģenerālštāba paziņojumā.

07.12. ASV piegādājušas Ukrainai vēl četras augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS, otrdienas vakarā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

06.00. Zaporižjas pilsēta un Zaporižjas rajons kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma bija pakļauti 202 Krievijas raķešu triecieniem, kuros nogalināti 242 cilvēki, preses konferencē paziņoja Zaporižjas apgabala policijas priekšnieks Artems Kisko.

“Triecienos gāja bojā 242 civilpersonas – Zaporižjas pilsētas iedzīvotāji, tai skaitā 10 bērni,” sacīja Kisko.

05.44. Krievija kopš pirmdienas ar raķetēm ir apšaudījusi apmēram 30% no Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem, otrdien paziņoja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

04.39. Krievijas miljardieris Jurijs Milners, kurš ir sociālo tīklu “Twitter” un “Facebook” investors un bijis žurnāla “Forbes” 15 bagātāko cilvēku sarakstā, ir paziņojis par atteikšanos no Krievijas pilsonības.

“Mēs ar ģimeni uz visiem laikiem atstājām Krieviju 2014.gadā, pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Un šovasar mēs oficiāli pabeidzām aiziešanas no Krievijas pilsonības procesu,” Milners paziņoja sociālajā tīklā “Twitter”.

03.55. ASV prezidents Džo Baidens otrdien sniegtā retā televīzijas intervijā sacīja, ka viņš uzskata Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par parasti “saprātīgu spēlētāju”, kurš “pārrēķinājies” ar Krievijas spēju okupēt Ukrainu.

“Es domāju, ka viņš ir saprātīgs spēlētājs, kurš ievērojami pārrēķinājies,” Baidens paziņoja telekanālam CNN pēc tam, kad Krievija apšaudīja civilus mērķus Ukrainā, saasinot septiņus mēnešos ilgo konfliktu.

01.45. NATO pilnībā iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, tāpēc atbalsta ANO statūtos noteiktās tiesības uz pašaizsardzību un turpinās Ukrainai sniegt militāru un finansiālu atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

00.47. ASV finanšu ministre Dženeta Jelena otrdien aicināja ASV sabiedrotos pasteidzināt finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai. “Mēs aicinām mūsu partnerus un sabiedrotos pievienoties mums, ātri apmaksājot savas esošās saistības pret Ukrainu un apņemoties darīt vēl vairāk,” teica Jelena, uzņemot savu Ukrainas kolēģi Serhiju Marčenko.

11. oktobra teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 230. dienu.