Kariņš: Neizveidojot jaunu ministriju, valsts nesasniegs enerģētisko neatkarību no Krievijas

Sarunu par iespējamās ministrijas viedošanu partijas turpināšot trešdien, norādīja Kariņš, pieļaujot, ka tad arī visas trīs potenciālās koalīcijas partijas – AS, JV, un Nacionālā apvienība (NA) – varētu parakstīt JV piedāvāto sadarbības memorandu.

Abu politisko spēku sarunu laikā esot noritējušas diskusijas par potenciālās ministrijas darbību un atbildības sfērām, norādīja premjers, sakot, ka, viņaprāt, AS ir sadzirdējis JV pausto.

Kariņš pauda, ka enerģētika ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jaunajai valdībai būs jārisina. Pēc Ministru prezidenta teiktā, valstij ir vajadzīga neatkarība no Krievijas energoresursiem, kā arī konkurētspējīgas energoresursu cenas. Lai tautsaimniecība attīstītos un lai valsts turpinātu piesaistīt investīcijas, ir svarīgi, lai uzņēmumu izejviela – enerģētika – ir konkurētspējīgā cenā, uzskata potenciālais valdības vadītājs.

Vienlaikus valdībai ir jāsaredz, kā tā sasniegs visus klimata mērķus, sacīja Kariņš, kā piemēru norādot, ka valstij būs jādomā, kā sagatavoties Eiropas Parlamenta (EP) vienošanās izpildei, kas paredz, ka no 2035.gada Eiropas Savienībā (ES) vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem.

Ir ļoti daudz jautājumu, ar kuriem šobrīd, ar esošo valdības un ministriju struktūru, valsts netiek galā, atzina Kariņš. Viņš pauda, ka bez jaunās ministrijas izveides valsts nesasniegs enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Tāpat ir nodarbinātības jautājumi – ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu pieejamas apmācības, kuras izmantot ar nolūku pārkvalificēties vai iegūt papildu zināšanas, tādējādi nokļūstot labākās darbavietās, klāstīja premjers. Pēc viņa teiktā, tas ir svarīgi arī valsts ekonomikai, lai ārvalstu investori un uzņēmumi, ienākot Latvijā, redzētu, ka valstī ir ne tikai cilvēki, bet arī sistēma, kas cilvēkus piemēroti sagatavo nepieciešamajiem darbiem.

Runājot par politiku attiecībā uz bērniem, Kariņš atzīmēja, ka daudzos jautājumos vecāki tiek atstāti vieni, bez sistēmiska valsts atbalsta. Šī pieeja premjera ieskatā būtu jāmaina.

Tāpat Latvija no kaimiņvalstīm krietni atpaliekot digitalizācijas jomā, pauda premjers. Kā piemēru viņš minēja būtiskās sistēmas “e-veselība” darbības problēmas pandēmijas laikā.

Sadarbības memorandā Kariņš esot piedāvājis savu redzējumu, kā šos jautājumus risināt, tai skaitā “nedaudz pārkārtojot Ministru kabineta uzbūvi”.

Visi jautājumi vēl nav atbildēti, bet valstij būs vairāk ieguvumu no tā, ka potenciālie koalīcijas partneri vairāk laika pavada sarunās pirms darbu uzsākšanas, nekā tad, ja ātri tiktu panākta vienošanās bez skaidrības par rīcību, uzsvēra Ministru prezidents.

Tomēr pirmdienas pēcpusdienā pie Valsts prezidenta Egila Levita Kariņš iešot ar vēstījumu, ka viņš nesaredz nevienu iemeslu, kāpēc potenciālie partneri nevarētu vienoties, ka sadarbības memorandā partijas ir vienojušās par teju visu tekstu, bet vienīgais, par ko nav pilnīgas sapratnes, ir nākamās valdības iespējamā struktūra, īpaši par enerģētikas ministrijas izveidi.

Vienlaikus premjers pauda, ka pilnīga sapratne partiju starpā ir par to, ka enerģētika valdībai ir visaugstākā prioritāte. Teorētiski ir dažādi veidi, kā ar to saistītos jautājumus varētu censties risināt, atzina Kariņš, minot, ka viņš piedāvā pārkārtot atbildību no jau esošajām struktūrvienībām. Šobrīd viņš neesot no AS sadzirdējis nekādu kategorisku pretestību – drīzāk tā esot gatavība iedziļināties tālāk un diskutēt par potenciālās ministrijas darbību.

Kariņš arī apstiprināja, ka viņš uztur savu nostāju par jaunās ministrijas veidošanas vienošanās izšķirīgo lomu iespējās izveidot valdību.

Tāpat premjers apgalvoja, ka JV pārstāvji ar potenciālajiem partneriem un arī partijas iekšienē neesot runājuši par konkrētiem cilvēkiem, kurus virzīt amatiem valdībā. “Es, iespējams, stūrgalvīgi turos pie tā, ka mums ir jārunā par to, ko mēs darīsim, kā mēs darīsim, un visbeidzot – kurš konkrēti uzņemsies kuru atbildību,” sacīja Kariņš.

Kā ziņots, ņemot vērā atšķirīgos uzskatus par jaunās enerģētikas ministrijas veidošanu, AS ziņā ir tas, vai izdosies vienoties par valdības izveidošanu, secināms no JV līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paustā piektdien pēc JV un AS tikšanās.

Kariņš pauda, ka, lai gan JV un AS varētu būt lielā mērā vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, tomēr ir svarīgs “bet”, kas ir “fundamentāli būtisks”: jautājums, vai nākamā valdība būs stagnējoša, kas neko negrib mainīt, vai arī nākamais Ministru kabinets būtu gatavs risināt Latvijai svarīgas tēmas. Vienošanās neesot panākta jautājumā par jaunās Enerģētikas, vides un klimata ministrijas izveidošanu.

Tikmēr JV un Nacionālā apvienība par sadarbības memoranda tekstu vienošanos pēc būtības jau esot panākušas.

Iepriekš bija iezīmējies, ka valdību varētu veidot JV, AS un NA, bet piektdien aktualizējās JV un AS domstarpības jaunās ministrijas jautājumā.