Atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem rosina pārtraukt līdz 2023. gada vidum

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Tāpat grozījumi paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt arī atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Ievērojot to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana tiek pārtraukta arī atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, grozījumos paplašināti Imigrācijas likumā paredzētie izņēmumi, paredzot iespēju saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju personām, kuri ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, piemēram, bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi.

Tāpat izņēmumi paredzēti personām, kas uzturējušies Latvijā saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm, vai kam ir vai bijušas ciešas ģimenes saites ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, piemēram, bijuši laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, kurš miris un laulātajiem bijis kopīgs bērns – Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ persona nekvalificējas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.

Grozījumi paredz atkārtotu uzturēšanās atļauju izsniegt arī personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai sāktu nodarbinātību vai komercdarbību.

Ievērojot to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, uz ko attiecas lēmums pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pieprasa ilgtermiņa vīzas, arī uz šo vīzu izsniegšanu attiecināts to izsniegšanas pārtraukums līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Vienlaikus paredzēti izņēmumi, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, valsts interesēm, starptautisko saistību un ES normatīvo aktu ievērošanu, piemēram, vīzu izsniegšana studentiem, apmaiņas skolēniem, stažieriem, brīvprātīgā un sezonas darba veicējiem.

Lai ievērotu valsts ekonomiskās intereses, vīzas paredzēts izsniegt arī starptautisko kravas un pasažieru pārvadājumu veicējiem. Grozījumi paredz nodrošināt iespēju saņemt vīzu arī personām, kas ieceļo Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, uz kuru neattiecas uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegums.

Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, grozījumos paredzēts pārejas noteikums, proti, līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemtos ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju pieprasījumus izskatītu atbilstoši Imigrācijas likuma 2022.gada 29.jūnija redakcijai.

IeM grozījumu anotācijā norādījusi, ka grozījumi ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no Krievijas un Baltkrievijas, izņemot gadījumus, kas noteikti ES tiesību aktos, proti, sezonas darbs, uzņēmuma iekšienē pārceltie darbinieki, augstas kvalifikācijas nodarbinātie, kas pieprasa ES zilo karti.

IeM paredz, ka grozījumu ietekme uz uzņēmējdarbību būs tāda, ka uzņēmējiem nebūs iespēju turpināt darba attiecības ar darbiniekiem, kas ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kā arī komercreģistrā reģistrētajām amatpersonām – Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem – nebūs iespēju turpināt uzturēties Latvijā, tādējādi apgrūtinot attiecīgo komersantu darbību.

2022.gada 1.jūlijā Latvijā ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām uzturējās 2180 darba ņēmēji un 144 komercreģistrā reģistrētas amatpersonas no attiecīgajām valstīm, kā arī 22 investori – ieguldītāji komercsabiedrību pamatkapitālā. Ar derīgām vīzām, kas izsniegtas saistībā ar nodarbinātību, 2022.gada 1.augustā uzturējās 2099 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi.

Vienlaikus regulējums varētu veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaisti darba tirgū, jo darba devēji nevarēs turpināt darba attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija šonedēļ vienojās mainīt principus, pēc kādiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā atjauno līdz šim izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas.